iebīdīt
iebīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIebīdīt atvilktni galdā.
- Iebīdīt atvilktni galdā.
- Iebīdīt dēli pa spraugu.
- Elmārs ļāva kladei aizšķirties un steigšus iebīdīja to atpakaļ zem grāmatām.
- Krists.. iebīdīja patronu stobrā.
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
PiemēriSargi cietumnieces iebīdīja pagalmā aiz ciešiem vārtiem..
- Sargi cietumnieces iebīdīja pagalmā aiz ciešiem vārtiem..
- Pa tumšu koridoru aizvada krustdēlu līdz.. durvīm un iebīda pa tām.
Avoti: 3. sējums