iebīdīt
iebīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIebīdīt atvilktni galdā.
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
PiemēriSargi cietumnieces iebīdīja pagalmā aiz ciešiem vārtiem..
Avoti: 3. sējums