iebaidīt
iebaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padarīt bailīgu. Panākt, ka baidās. Iedvest bailes.
PiemēriIebaidīt bērnu.
- Iebaidīt bērnu.
- Un šis uzraugs tā bija iebaidījis ar savam dūrēm puiku, ka pēdējais bija kļuvis par gļēvu, bailīgu radījumu..
- ..ar apcietināšanām tie [fašisti] grib iebaidīt strādniekus, lai panāktu sabotāžas izbeigšanos rūpnīcā.
- Var redzēt, ka cilvēks iebaidīts, neiedrošinās prasīt, kas viņam pienākas.
2.Baidot iedzīt (kur iekšā).
PiemēriIebaidīt zaķi mežā.
- Iebaidīt zaķi mežā.
Avoti: 3. sējums