iebarot
iebarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iedot barību (dzīvniekam). Pabarot.
PiemēriApkopusi savu gotiņu un iebarojusi suķi, viņa dažu labu reizi aizmetās uz valsts māju [pagastmāju] pie kazacienes..
2.Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
PiemēriPie zilajiem kārkliem iebaroti plauži.
2.1.sar. Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
PiemēriSaimnieks mēdza iebarot puišus, ka pēdējie negāja dzīvot uz citam mājām..
Avoti: 3. sējums