iebilst
iebilst -bilstu, -bilsti, -bilst, pag. -bildu; trans.
1.Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko).
Piemēri«Nē, nē, tu nerunā man pretī,» viņš gaiņājās rokām, kad Pēteris gribēja kaut ko iebilst.
1.1.intrans.
PiemēriLaucis, it kā cīņai sagatavojies, izliec krūti un paveras klausītājos, tomēr viņam neviens ne iebilst, ne arī piekrīt.
2.Pateikt, ieteikties.
Piemēri..es lasu.. tālāk, bez apstāšanās, kamēr māte iebilst: «Atpūties nu, dēliņ!..»
Avoti: 3. sējums