ieburzīt
ieburzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mazliet, arī vietumis saburzīt.
Piemēri«Dzēstu pastmarku uzlipināji? ...» - «Gluži dzēsta tā nebija,» Pilāns pavirzījās pussoli uz priekšu. «Ilgi glabāta, ieburzīta.»
- «Dzēstu pastmarku uzlipināji? ...» - «Gluži dzēsta tā nebija,» Pilāns pavirzījās pussoli uz priekšu. «Ilgi glabāta, ieburzīta.»
- Ieburzīti zīda lindraki.
2.pareti Burzot iedabūt (kur iekšā).
PiemēriIburzīt caurumā papīru.
- Iburzīt caurumā papīru.
- pārn. Agnesi studentu straume ieburzīja pārpildītajā telpā.
Avoti: 3. sējums