iecirst
iecirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu.
1.trans. Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
PiemēriValdis nikni cērt, uzsviež vienu pagali sev uz kājas, nolamājas. Tad iecērt cirvi bluķī.
1.1.Sparīgi ietriekt (kur iekšā, piemēram, lāpstu).
PiemēriIecirst kapli velēnā.
1.2.Strauji iemest, ietriekt.
PiemēriLaukā šalca lietus. Brīdi pa brīdim vējš iecirta rūtī jasmīna zaru.
2.trans. Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
PiemēriKad attīrīja sniegu, tēvs vispirms iecirta dziļu robu tajā priedes pusē, uz kuru gribēja gāzt.
Stabili vārdu savienojumi
2.1.Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
PiemēriIecirst zīmes.
3.intrans.; savienojumā ar lok. Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
PiemēriIecirst celmā.
3.1.Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
PiemēriIecirst kājā.
4.trans. Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
PiemēriMārtiņš.. pakampa no palodzes tomātu un iecirta tajā savus baltos, spēcīgos zobus..
4.1.Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
PiemēriKā šie pašā straumē, tā salūzuši airi. Tad puisis iecirtis straumē savas platās plaukstas un airējis ar tām.
4.2.Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
PiemēriIecirtis somu padusē, viņš devās lejup pa kāpnēm un lāgiem nikni nošņācās.
5.intrans. Ar sparu iesist.
PiemēriIecirst zirgam ar pātagu.
6.trans. Strauji noliekt un piespiest (galvu, zodu pie ķermeņa).
Piemēri«Es pārsteidzos,» piecēlies un galvu krūtīs iecirtis, viņš atzinās.
7.parasti 3. pers.; intrans.; sar. Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt. Pēkšņi izraisīt asas sāpes.
PiemēriDūmi iecirta acīs.
Stabili vārdu savienojumiIecirst pliķi (arī pļauku).
Avoti: 3. sējums