iedabūt
iedabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriLielo lādi nevar iedabūt arī malkas šķūnītī.
- Lielo lādi nevar iedabūt arī malkas šķūnītī.
- Olga atgriezās no virtuves un, paķērusi virsjaku, vilka to virsū, nevarēdama iedabūt roku piedurknē.
- «Es nekā nesaku!» - rakstnieks cītīgi burzīja cigaretes galu, lai to iedabūtu iemutē.
1.1.sar. Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriIedabūt arī pasīvākos jauniešus deju pulciņā.
- Iedabūt arī pasīvākos jauniešus deju pulciņā.
- «..desmit deputātus mēs saeimā viegli iedabūtu,»
Avoti: 3. sējums