iedabūt
iedabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriLielo lādi nevar iedabūt arī malkas šķūnītī.
1.1.sar. Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriIedabūt arī pasīvākos jauniešus deju pulciņā.
Avoti: 3. sējums