iedunēties

iedunēties parasti 3. pers., -dunas, pag. -dunējās; refl.

1.Iesākt dunēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dunēt.

PiemēriIedunējās sliedes.

1.1.Par lielgabalu, dzinēju u. tml.

Piemēri..lāgiem iedunējās lielgabali..

1.2.Dobji iepukstēties (par sirdi).

PiemēriZiemelis jūt, ka sirds iedunas stiprāk..

2.Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dunēt.

PiemēriIedunas ērģeles.

3.Iesākt dunēt (par skaņām). Īsu brīdi dunēt.

Piemēri..skaļrunī iedunējās kapteiņa Domas balss..

4.Iesākt dunēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dunēt.

PiemēriKaut kur ļoti tālu, varbūt tas bija pie Liepājas, iedunējās gaiss, pēc tam notrīcēja zeme..

Avoti: 3. sējums