iedzīt
iedzīt -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIedzīt aitas kūtī.
- Iedzīt aitas kūtī.
- Iedzīt suni būdā.
- Iedzīt zaķi krūmos.
- ..[puisis] metas sānis un ar izbiedēta, krātiņa kaktā iedzīta zvēra skatienu paveras augšup..
- Egle ar spieķi iedzina dālijās kaķi, jo tas.. glūnēja uz zvirbuļiem..
- Kādreiz gani iedzina paganīt purvā govis.
1.1.Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kut iekšā).
PiemēriIedzīt puiku istabā.
- Iedzīt puiku istabā.
- Īstenībā indiāņi izmirst lēnā nāvē, iedzīti apmēram divtūkstoš rezervātos.
- Tikai ar saukšanu un draudiem māte viņu iedzina gultā.
1.2.Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
Piemēri..kubieši ienaidnieka desantu satrieca un iedzina jūrā.
- ..kubieši ienaidnieka desantu satrieca un iedzina jūrā.
1.3.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
PiemēriTik krusa un sniegs mani spēj iedzīt istabā.
- Tik krusa un sniegs mani spēj iedzīt istabā.
- «Karstums viņus [bērnus] būs iedzinis ūdenī. Viņi būs noslīkuši!»
- Agrās rudens salnas Strautiņu [jaunsaimnieku] ģimeni iedzina negatavā mājā..
1.4.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriIedzīt nāvē.
- Iedzīt nāvē.
- Kaut arī Latvijas Komunistiskā partija bija iedzīta dziļā pagrīdē, tā tomēr bija dzīva, darbojās un vadīja cīņā proletariātu un nabadzīgo zemniecību.
- Karš.. iedzina tās [tautas] badā, postā un nabadzībā.
- Cilvēki vienā gadā tika vaļā no parādiem, kuros tos bija iedzinis trūkums.
2.Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriVanadziņš bija redzējis, ka tēvs viens pats iedzen jūrā smago zvejas laivu.
- Vanadziņš bija redzējis, ka tēvs viens pats iedzen jūrā smago zvejas laivu.
- Abi ar Ilzi viņi iedzina divriteni šķūnītī un pieslēja pie sienas..
- «Reņģes, reņģes! Sanāk pie reņģēm! ..» sauc Pikša, iedzīdama pagalmā rokas ratiņus.
- Pārbaudu šauteni, vai sniegs un smiltis nav sagājuši aizslēgā. Iedzenu patronu stobrā.
2.1.Ievirzīt (kur iekšā)- par parādībām dabā.
PiemēriVējš iedzims laivu jūrā.
- Vējš iedzims laivu jūrā.
- Straume iedzen plostu līcī.
- Noskaidrojās, ka vainīgs krasta vējš.. Tas iedzenot jūrā upju un ezeru ūdeņus.
2.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
PiemēriSatraukums iedzina asinis galvā.
- Satraukums iedzina asinis galvā.
- Cik viņš skaists!.. nozibsnīja Līzes domās, un savāda gaviļu sajūta iedzina jaunu asins vilni sejā.
- Ar tādu skatienu.. iedzen kauna mulsumu sejā.
3.Sitot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIedzīt pāļus.
- Iedzīt pāļus.
- Bluķī iedzīts ķīlis.
- Divas pirmās naglas viņam izdevās iedzīt veikli un ātri, bet, kad sita trešo, notika kļūme..
- ..mežzinis iedzina zemē krietnu mietu..
- Kad ieurba bērza stumbrā caurumu un iedzina tapu, spainī sāka pilēt sulu lāses..
- pārn. ..tramvajs stāvgrūdām pilns, mūs no visām pusēm spaida un māc, esmu iedzīts kā nagla sienā.
Stabili vārdu savienojumiIedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē).
- Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) idioma — Nošaut, nošauties.
- Iedzīt ķīli idioma — Radīt sašķeltību, nesaskaņas.
3.1.Ieraidīt (kur iekšā futbola bumbu, hokeja ripu u. tml.).
PiemēriIedzīt hokeja ripu pretinieka vārtos.
- Iedzīt hokeja ripu pretinieka vārtos.
3.2.pārn.; sar. Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
PiemēriGribēdams visiem iedzīt bailes, tas [poručiks] kliedza pilnā rīklē: «Dziedāt!»
- Gribēdams visiem iedzīt bailes, tas [poručiks] kliedza pilnā rīklē: «Dziedāt!»
- No viņu sarunām Ako noprata, ka salinieki ir ļoti bikli un iebaidīti. Misters Porters tiem bija iedzinis milzīgu respektu.
- Bobi [suni] var ieslodzīt, tam var uzlikt uzpurni, iedzīt paklausību ar siksnu.
4.sar. Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
Piemēri«Stūris kāpina tempu, vācu ātrslidotājs manāmi atkrīt, bet ne jau uzvara šinī pārī ir galvenais. Stūrim jāiedzen Demjanovs, kas pašlaik ir sacensību līderis.»
- «Stūris kāpina tempu, vācu ātrslidotājs manāmi atkrīt, bet ne jau uzvara šinī pārī ir galvenais. Stūrim jāiedzen Demjanovs, kas pašlaik ir sacensību līderis.»
- ..zirgi paši uzsāka straujāku soli. Kā uzminēdami savu saimnieku dabu, tie gribēja iedzīt un apdzīt priekšā braucošos.
4.1.pārn. Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
PiemēriTas, kas celtniecībā nokavēts pirmajā pusgadā, jāiedzen otrajā pusgadā.
- Tas, kas celtniecībā nokavēts pirmajā pusgadā, jāiedzen otrajā pusgadā.
- ..visvairāk tie [rudens darbi] bija ievilkušies otrai brigādei, citas nokavēto iedzina, ņemot palīgā svētdienas un pareizi izmantojot katru labvēlīgu laika brīdi.
- Vilciens atkāpjas no grafika. Lai iedzītu nokavēto laiku,.. sastāvs paātrina gaitu.
5.sar. Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
PiemēriIedzīt sienu šķūnī.
- Iedzīt sienu šķūnī.
6.novec. Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā. Piedzīt.
PiemēriBija cerība, ka tirgū sastapšu māti ar tēvu, un tad varētu parādu iedzīt.
- Bija cerība, ka tirgū sastapšu māti ar tēvu, un tad varētu parādu iedzīt.
- Stārasts, mežsargs un suņu puisis staigā apkārt svarīgiem, nopietniem vaibstiem, iedzīdami tirgus naudas...
Stabili vārdu savienojumiIedzīt (arī sadzīt) galvā. Iedzīt kapā. Iedzīt prātu. Iedzīt spīlēs.
- Iedzīt (arī sadzīt) galvā idioma — sar. Pamatīgi iemācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- Iedzīt kapā idioma — sar. Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt prātu idioma — sar. Bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
- Iedzīt spīlēs idioma — sar. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- Iedzīt strupceļā (arī sprukās sar.) idioma — Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
Avoti: 3. sējums