iedzimtais
iedzimtais -ā, v.
iedzimtā -ās, s.
1.Iezemietis.
PiemēriKopš Austrālijas atklāšanas iedzimto skaits tur samazinājies no 300 000 cilvēku līdz 50 000. Baltajiem bija nepieciešamas auglīgās zemes, un viņi vai nu iznīcināja vietējos iedzīvotājus, vai arī aizdzina tos tuksnešos.
- Kopš Austrālijas atklāšanas iedzimto skaits tur samazinājies no 300 000 cilvēku līdz 50 000. Baltajiem bija nepieciešamas auglīgās zemes, un viņi vai nu iznīcināja vietējos iedzīvotājus, vai arī aizdzina tos tuksnešos.
- Putumaijas ielejā dzīvojošo indiāņu skaits desmit gadu laika samazinājies no 50 000 līdz 10 000. Iedzimtie, kam kaučuks nesa nāvi un postu, to dibināti iesauca par «melno nāvi».
- Kakao bija pazīstams Amerikas iedzimtajiem jau pirms eiropiešu ieceļošanas, un to lietoja aukstā veidā kā putojošu dzērienu..
1.1.sar. Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.).
Piemēri«Mēs taču visi vairāk vai mazāk esam ventspilnieki.» - «Ne jau tādus! Jāsastop vietējie, «iedzimtie».»
- «Mēs taču visi vairāk vai mazāk esam ventspilnieki.» - «Ne jau tādus! Jāsastop vietējie, «iedzimtie».»
- Kas par putnu bija šis Artūrs? Spriežot pēc izturēšanās, īsts «iedzimtais», ar stāvokli un lielu pašapziņu.
Avoti: 3. sējums