ieecēt
ieecēt , -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
PiemēriPuišādams aiz mums iesēto tūliņ ieecē..
- Puišādams aiz mums iesēto tūliņ ieecē..
- Milžu saimnieks Nātiņš, apsējis savus tīrumus ar sievas tēva Krasta sējmašīnu, pašreiz ieecēja sēklu. Viņa divi melnie zirgi.. nosvīduši vilka smagās ecēšas.
- Cūku noraktie barības lauciņi vairākkārt apstādāmi ar kartupeļiem, tajos ieecējama kukurūza vai vīķi.
2.Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
PiemēriIeecēts lauks.
- Ieecēts lauks.
Avoti: 3. sējums