Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iegāzties
iegāzties -gāžos, -gāzies, -gāžas, pag. -gāzos; refl.
1.Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
PiemēriPuišiem slīdēja kājas, un laiku pa laikam kāds iegāzās upē.
1.1.Strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā).
PiemēriIgnats iegāja istabā un ar visām drēbēm iegāzās ķirmju sagrauztajā bričkā [gultā].
2.parasti 3. pers. Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
PiemēriDurvis iegāžas.
3.parasti 3. pers. Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) — par lielāku šķidruma daudzumu.
PiemēriLaivā iegāžas ūdens.
3.1.Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) — par lielāku daudzumu.
PiemēriGraudi iegāžas apcirknī.
3.2.Strauji ieplūst (kur iekšā) — piemēram, par bieziem dūmiem.
PiemēriDūmi iegāžas istabā.
4.sar. Strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā).
Piemēri..[cilvēki] iebruka bibliotēkas telpā, pat ne durvis neaizdarījuši.. No bibliotēkas iegāzās zālē.
5.sar. Nonākt nelabvēlīgā stāvoklī. Iekrist (4).
PiemēriViņš [spiegs] iegāzās, mēģinādams pierunāt kādu Padomju Savienības pilsoni sadarboties ar viņu.
Avoti: 3. sējums