iegrūst
iegrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Grūžot ievirzīt (kur iekšā). Grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
PiemēriIegrūst krēslu kaktā.
- Iegrūst krēslu kaktā.
- Iegrūst galdu otrā istabā.
- Iegrūst puiku sniegā.
- ..Lība pirmoreiz tādos draugos ar Bērziņu Lienu, ka mēģināja to pat iegrūst lielajā peļķē pie akas.
- Iegrūsti arēnā, viņi [gladiatori] iesāka uzmanīgi virzīties uz priekšu..
- ..Rubuliņš iegrūda straumē krastā uzvilkto gumijas laiviņu..
- Sētā Jāni Bruzilu [apcietināto] iegrūda pusguļus vāģos..
1.1.Strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā).
PiemēriIegrūst grāmatu atvilktnē.
- Iegrūst grāmatu atvilktnē.
- Iegrūst naudu somā.
- Viņa.. dusmīgi iegrūž spalvas kātu tintē..
- ..es ar lielu prieku un sajūsmu iegrūžu bereti kabatā, atsegdams pakausi tropu vējiem un saulei..
- Viņa sāka rakāties pa skapi.. Viens veļas gabals izvēlās uz grīdas, bet manīgi kā zirneklis viņa to sagrāba un iegrūda atpakaļ.
1.2.Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
PiemēriIegrūst roku kabatā.
- Iegrūst roku kabatā.
- Tas [kritiens] nu vēl būtu tīrais nieks, ja negadītos turpat spainis ar karstu ūdeni, kurā neviļus iegrūdu roku gandrīz līdz elkonim un applaucēju.
- «Tīrais posts ar viņu,» Osis rūca, kāju vīzē iegrūzdams.
- Citrons [suns] pieglauž ausis, iegrūž tai [meitenei] saujā purnu.
1.3.sar.; niev. Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
PiemēriAnna: Kur tie divi krekli, ko tu pašuvi? Visu kumodi apgriezu, bet nav. Kur tu viņus esi iegrūdusi?
- Anna: Kur tie divi krekli, ko tu pašuvi? Visu kumodi apgriezu, bet nav. Kur tu viņus esi iegrūdusi?
- «Ērik, pagāns, vai tu nu nevari atcerēties, kur to vadmalas baķi esi iegrūdis?» - «Liekas, ka zem sitās siekstas pabāzu...»
2.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
PiemēriIegrūst otru nelaimē.
- Iegrūst otru nelaimē.
- Iegrūst meiteni negodā.
- «Vai tu patiešām nesaproti, ka ar šo pļāpāšanu kādreiz mūs visus iegrūdīsi postā?»
- «Tā ir nabadzība - nolādēti nežēlīgā nabadzība, kas mūs iegrūž arī pazemojuma un izsmiekla postā!»
3.Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
Piemēri..viņa atnesa to [zāļu pudeli], priekšautā ietinusi, un iegrūda Mārtiņam tā, lai neviens nemana.
- ..viņa atnesa to [zāļu pudeli], priekšautā ietinusi, un iegrūda Mārtiņam tā, lai neviens nemana.
- ..noskan zvans [uz stundu], Ilga tikai paspēj iegrūst zēnam saujā dažus cepumus.
- ..Ješka uzrakstīja kādu zīmīti, izņēma no kabatas zīmogu, uzpūta dvašu un uzspieda. Tad, neko neteikdams, iegrūda saimniekam saujā.
3.1.sar. Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu).
PiemēriIegrūst sunim kaut ko karstu vai notriept tā degunu ar kaut ko smirdošu neizdosies, tas bija vairāk nekā skaidrs.
- Iegrūst sunim kaut ko karstu vai notriept tā degunu ar kaut ko smirdošu neizdosies, tas bija vairāk nekā skaidrs.
3.2.sar. Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
Piemēri«Vai Laukmalim cita zirga nebij? Bet viņš zina, kam var iegrūst tādu čigāna kraķi..»
- «Vai Laukmalim cita zirga nebij? Bet viņš zina, kam var iegrūst tādu čigāna kraķi..»
- «..jo sliktāk iet zemnieciņiem, kuri iebraukuši no laukiem. Tiem arvien iegrūž to sliktāko.... mums vajag pašiem savu veikalu, kur mēs, latvieši, paši varam pirkt!»
4.Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
Piemēri..leitnants [hitlerietis] iesvilpās, pacēla roku un iegrūda to Jānim sejā.
- ..leitnants [hitlerietis] iesvilpās, pacēla roku un iegrūda to Jānim sejā.
- «Klusu, meitēn!» Ēriks nočukstēja, iegrūždams dunku sānos Ozolu Mirdzai.
- ..viņa savā ātrsirdībā iegrūda vaimanātajam pāris dunkas..
Stabili vārdu savienojumiIegrūst dunku sānos.
- Iegrūst dunku sānos — Strauji skart (kādam, piemēram, sānus) ar elkoni vai dūri.
4.1.intrans.
PiemēriIegrūst blakussēdētājam sānos ar elkoni.
- Iegrūst blakussēdētājam sānos ar elkoni.
5.reti Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
PiemēriDzelzsgriezēja māceklis Rikucis.. bija atstājis jeb, kā viņš mēdza teikt, polim rīklē iegrūdis jau tuvu pie pusrubļa..
- Dzelzsgriezēja māceklis Rikucis.. bija atstājis jeb, kā viņš mēdza teikt, polim rīklē iegrūdis jau tuvu pie pusrubļa..
Stabili vārdu savienojumiIegrūst rīklē.
- Iegrūst rīklē — vienk. Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
5.1.Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
Avoti: 3. sējums