iegrūst
iegrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Grūžot ievirzīt (kur iekšā). Grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
PiemēriIegrūst krēslu kaktā.
1.1.Strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā).
PiemēriIegrūst grāmatu atvilktnē.
1.2.Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
PiemēriIegrūst roku kabatā.
1.3.sar.; niev. Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
PiemēriAnna: Kur tie divi krekli, ko tu pašuvi? Visu kumodi apgriezu, bet nav. Kur tu viņus esi iegrūdusi?
2.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
PiemēriIegrūst otru nelaimē.
3.Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
Piemēri..viņa atnesa to [zāļu pudeli], priekšautā ietinusi, un iegrūda Mārtiņam tā, lai neviens nemana.
3.1.sar. Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu).
PiemēriIegrūst sunim kaut ko karstu vai notriept tā degunu ar kaut ko smirdošu neizdosies, tas bija vairāk nekā skaidrs.
3.2.sar. Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
Piemēri«Vai Laukmalim cita zirga nebij? Bet viņš zina, kam var iegrūst tādu čigāna kraķi..»
4.Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
Piemēri..leitnants [hitlerietis] iesvilpās, pacēla roku un iegrūda to Jānim sejā.
Stabili vārdu savienojumiIegrūst dunku sānos.
4.1.intrans.
PiemēriIegrūst blakussēdētājam sānos ar elkoni.
5.reti Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
PiemēriDzelzsgriezēja māceklis Rikucis.. bija atstājis jeb, kā viņš mēdza teikt, polim rīklē iegrūdis jau tuvu pie pusrubļa..
Stabili vārdu savienojumiIegrūst rīklē.
5.1.Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
Avoti: 3. sējums