iegulēt
iegulēt -guļu, -guli, -guļ (arī -gul), pag. -gulēju; trans.
1.Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
PiemēriIegulēt sienā bedrīti.
1.1.Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
PiemēriIstabā.. pie sienas gulta, kur zem svītrainās segas slēpās dziļi iegulēts salmu maiss..
2.Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
PiemēriNepareizs ir uzskats, ka zaķis katru dienu meklējot jaunu guļvietu. Gluži otrādi - viņš parasti cenšas uzmeklēt jau savu iegulēto vietu.
3.parasti 3. pers. Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) — par priekšmetiem.
PiemēriAkmens iegulējis dziļu dobi.
3.1.reti Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
PiemēriIelejota tā zemīte,.. ziemu sniega iegulēta.
Avoti: 3. sējums