Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iegult
iegult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu; intrans.
1.parasti 3. pers. Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
Piemēri..Mārtiņš piesita papēdi pie klona, lai kāja labāk iegultu pastalā.
  • ..Mārtiņš piesita papēdi pie klona, lai kāja labāk iegultu pastalā.
  • ..gleznotāja spēcīgais augums vēl ciešāk iegūla klubkrēslā.
  • Viņas vēja appūstajās rokās iegūlušas divu bērnu roķeles.
  • ..vienrocim [zāģim] ir izveidots pareizas formas rokturis, kas labi iegulst strādnieka rokā.
1.1.Tikt ievirzītam, ievietotam (kur iekšā).
PiemēriAiri iegulst ūdenī.
  • Airi iegulst ūdenī.
  • Apcirkņos iegulst šī rudens bagātā raža.
  • Pirmais kubikmetrs betona iegula [celtnes] pamatos pērnā gada maijā.
  • Līdzīgi stingram stūrakmenim latviešu padomju tēlniecības pamatos iegulst apjomā visai plaša klasikas mantojuma daļa..
1.2.Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
PiemēriPie mazas koka mājiņas Asaros, kas ceriņu un jasmīnu krūmos iegūlusi, viņi apstājas..
  • Pie mazas koka mājiņas Asaros, kas ceriņu un jasmīnu krūmos iegūlusi, viņi apstājas..
  • Nodzeltējušo bērzu, apšu un lapegļu lokā iegūlis mežstrādnieku ciemats..
  • Kā milzīgs iedobums Daugavas labajā krastā iegūlusi Pļaviņu HES būvbedre.
1.3.Izveidoties (kur) – par iežiem.
Piemēri..var noteikt, kādi ir ieži un kādā kārtībā tie iegūluši.
  • ..var noteikt, kādi ir ieži un kādā kārtībā tie iegūluši.
1.4.pārn. Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) – piemēram, par grumbām. Iegulties.
PiemēriPriekšsēdētāja pierē nemanot bija iegūlusi dziļa rūpju grumba.
  • Priekšsēdētāja pierē nemanot bija iegūlusi dziļa rūpju grumba.
  • ..vecuma krunkas, no kurām Anna viņu pa jokam allaž brīdinājusi, tagad iegulušas pierē dziļi, neizgludināmi, uz visiem laikiem.
  • Betijai smaidot, vaigā iegūla patīkamas bedrītes.
2.parasti 3. pers. Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) – piemēram, par jūtām. Iegulties (3).
Piemēri..viņa sejā iegula sāpīgs maigums.
  • ..viņa sejā iegula sāpīgs maigums.
  • ..smaids sejā nodziest, un tā vietā vaibstos iegulst nopietnība.
  • Laima skatījās ar savām bērna acīm, bet tad Kola pamanīja, ka šīs acis it kā pēkšņi apdziest un tajās iegulst trulas šausmas..
  • Vīgantei smīns.. dziļi iegula lejpus mutes kaktiņiem.
2.1.parasti savienojumā ar «locekļos», «kaulos». Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
PiemēriCeļa somas novelk plecus, kaulos iegulst nogurums..
  • Ceļa somas novelk plecus, kaulos iegulst nogurums..
  • Puisim metās salti. Un kaulos atkal iegūla nogurums... negribējās vairs ne kāju spert, ne roku pakustināt.
2.2.parasti savienojumā ar «sirdī», «dvēselē», «krūtīs». Rasties un saglabāties (par jūtām). Izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
PiemēriViņā pusē melnajai Daugavai atradās Nāves sala, kuru aizstāvēt viņi [strēlnieki] tagad atsūtīti, un savāds nemiers iegula Konrāda sirdī, dzirdot šo vārdu..
  • Viņā pusē melnajai Daugavai atradās Nāves sala, kuru aizstāvēt viņi [strēlnieki] tagad atsūtīti, un savāds nemiers iegula Konrāda sirdī, dzirdot šo vārdu..
  • «Vai, vai! Pažēlo, puisi, sūrābeli! Tu jau nezini, kāpēc šeit stāvu,» tā ābele. Tik lēnīgu valodu dzirdot, vidējam dēlam tiešām žēlums iegūla sirdī.
  • No literatūras skolotāja prasmīga darba atkarīgs, cik dziļi rakstnieka progresīvā pārliecība un daiļdarbā atveidotā jūtu pasaule iegulst skolēnu sirdīs.
  • «Atceries šo dienu: no šī brīža tu esi strādnieks. Lepojies ar to!» Šie vārdi dziļi iegūla sirdī.
2.3.Nonākt un saglabāties (apziņā).
PiemēriŠī doma kā svina pika iegula Perjē kungam smadzenēs un nedeva mieru.
  • Šī doma kā svina pika iegula Perjē kungam smadzenēs un nedeva mieru.
  • ..Brīviņu saimniekam tas vāczemnieks [arkls] jau labi iegūlis prātā..
  • ..katrs vārds dziļi iegūla uztverē, izraisīdams spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu.
3.Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegulties (4).
PiemēriPusakli, baltās sniega vērpetēs ietīti, vīri spēcīgi iegula airos.
  • Pusakli, baltās sniega vērpetēs ietīti, vīri spēcīgi iegula airos.
  • ..zvejnieks.. iegūla airos. Laiva attālinājās no tumsā iegrimušā krasta..
  • Vilkšanu bēris neuzsāka tā kā sainis, - lēnām, pamazām, ieguldams un sastiepdamies.
  • Zirgi nosprauslājās un iegula ilksīs... vezumi gāzelēdamies izbrauca uz lielceļa.
3.1.pārn. Stipri pūšot, spiest (uz ko) – par vēju.
Piemēri..plaši izpletās pelēkā bura, vējš iegula audeklā un abas laivas nozuda naktī.
  • ..plaši izpletās pelēkā bura, vējš iegula audeklā un abas laivas nozuda naktī.
  • Nebēdīgais rietenis, iegūlis niedru slaidajos stumbros, vieglā rotaļā aizrāva sev līdzi veselu baru sīku vilnīšu..
  • Janvāra atkušņa smagais vējš iegula tuvējos kokos. Tas sēca un stenēja vecu liepu dobumos, pluinīja melnalkšņus un pliederu krūmus.
4.novec. Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriTēvs Pētera nāvi nebija pārcietis, iegūlis un tai pašā rudenī nomiris.
  • Tēvs Pētera nāvi nebija pārcietis, iegūlis un tai pašā rudenī nomiris.
  • Šķita, ka sērgai še nemaz nav epidēmiska rakstura.. Tikai paretam izveidojās tādi lielāki perēkļi, kādās lauku mājās vai miesteļa namelī iegula visi līdz pēdējam..
  • Tur gulēja Ziemeļu māte... Kā toreiz vasarāju kulšanas laikā iegūla, tā nevarēja vairs piecelties.
  • «..sieva slima - kas saimniekam lai tīruma strādā? Sieva bija tīri atlabusi, bet tad, kā aizgāja pirms īstas veselības uz tīrumu mēslus ārdīt, tā iegūla par jaunu.»
Stabili vārdu savienojumiIegult (arī iegulties) nāves gultā (arī cisās).
5.parasti 3. pers.; pareti Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
PiemēriPreces iegūlušas.
  • Preces iegūlušas.
5.1.Netikt tālāk virzītam, risinātam.
Piemēri«Viņš teica, lai mēs griežamies pie iekšlietu ministra. Lai mēs nebaidoties un neļaujot savai lietai iegult!...»
  • «Viņš teica, lai mēs griežamies pie iekšlietu ministra. Lai mēs nebaidoties un neļaujot savai lietai iegult!...»
Stabili vārdu savienojumiIegult (arī iegulties) kapā (arī zemē).
Avoti: 3. sējums