Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iegulēt
iegulēt -guļu, -guli, -guļ (arī -gul), pag. -gulēju; trans.
1.Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
PiemēriIegulēt sienā bedrīti.
  • Iegulēt sienā bedrīti.
  • «Ei, ei, lielais,» puika kliedza. «Neieguli.. bedri manā norā! Kur jūs, milži, guļat, tur trīs gadi zāle neaug.»
1.1.Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
PiemēriIstabā.. pie sienas gulta, kur zem svītrainās segas slēpās dziļi iegulēts salmu maiss..
  • Istabā.. pie sienas gulta, kur zem svītrainās segas slēpās dziļi iegulēts salmu maiss..
2.Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
PiemēriNepareizs ir uzskats, ka zaķis katru dienu meklējot jaunu guļvietu. Gluži otrādi - viņš parasti cenšas uzmeklēt jau savu iegulēto vietu.
  • Nepareizs ir uzskats, ka zaķis katru dienu meklējot jaunu guļvietu. Gluži otrādi - viņš parasti cenšas uzmeklēt jau savu iegulēto vietu.
  • ..tikko kaķēnus ielikām atpakaļ iegulētajā ligzdiņā, vecā kaķe tiem piegūlās garšļaukus klāt.
3.parasti 3. pers. Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) – par priekšmetiem.
PiemēriAkmens iegulējis dziļu dobi.
  • Akmens iegulējis dziļu dobi.
3.1.reti Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
PiemēriIelejota tā zemīte,.. ziemu sniega iegulēta.
  • Ielejota tā zemīte,.. ziemu sniega iegulēta.
Avoti: 3. sējums