iegumzīt
iegumzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
PiemēriIegumzīta cepure.
1.1.pareti Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
PiemēriOtrā pusē, uz Strausa drogu veikala sliekšņa piesēdis, noplīsis subjekts tāpat bez karotes strēba no iegumzīta skārda trauka.
2.pareti Gumzot iedabūt (kur iekšā).
PiemēriIegumzīt drēbes mugursomā
3.san; reti Strauji, arī steigā, lieliem kumosiem apēst.
PiemēriPīle iegumzīja vardi.
Avoti: 3. sējums