iejukt
iejukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku; intrans.
1.Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
PiemēriIejukt ļaužu drūzmā.
1.1.Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
PiemēriDokuments iejucis papīros.
2.pareti Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
PiemēriVari iet kur iedams, vari aizklīst tālās malās, vari dienām, mēnešiem, pat gadiem dažreiz iejukt, izkust svešuma dzīvē, nekādas vainas nemanīdams, bet pienāks tava reize, un tu sajutīsi dzimtenes ilgas.
Avoti: 3. sējums