iekšpuse
iekšpuse -es, s.; parasti vsk.
1.Iekšējā virsma. Pretstats: ārpuse.
PiemēriJorens atkal pastiepj roku pēc papirosa, bet tad apdomā un tomēr neņem. Ja viņš tā turpinās, tad drīz būs vienādi brūns no iekšpuses un ārpuses.
1.1.Iekšējā puse (apģērbam).
PiemēriKažoka iekšpuse.
2.Vieta, kas atrodas telpā, priekšmetā, norobežotā laukumā.
PiemēriAizslēgt durvis no iekšpuses.
2.1.. Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs.
PiemēriVisas sāpes, kādas vien viņai bija miesas iekšpusē un ārpusē, tagad iedarbojās ar vēl nepiedzīvotu spēku.
Avoti: 3. sējums