iekairināt
iekairināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.fiziol. Izraisīt kairinājumu (piemēram, šūnās, orgānos).
PiemēriIekairināt nervu.
- Iekairināt nervu.
- Iekairināt kuņģi.
- Iekairinātā redzes šūna.
2.Izraisīt, ierosināt (piemēram, tieksmi ēst, dzert).
PiemēriIekairināt ēstgribu.
- Iekairināt ēstgribu.
2.1.Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai. Iekārdināt.
PiemēriĒdot iekarināt arī citus.
- Ēdot iekarināt arī citus.
- Iekairināt slimnieku ar citronu.
- Daļa lopu palika nepadzirdīti, ūdens tuvuma iekairināti, mauroja neizturami.
2.2.Izraisīt un pastiprināt (piemēram, ziņkāri).
PiemēriIekairināt ziņkāri.
- Iekairināt ziņkāri.
2.3.reti Uztraukt, uzbudināt.
PiemēriMūrnieks piebikstīja Osim sānos. «Visu tu pasaki! Otrreiz viņu uz lieveņa laukā nedabūsi!» - «Runā, runā, Osi!» tie [strādnieki] iekairināti kļāvās vēl ciešāk apkārt.
- Mūrnieks piebikstīja Osim sānos. «Visu tu pasaki! Otrreiz viņu uz lieveņa laukā nedabūsi!» - «Runā, runā, Osi!» tie [strādnieki] iekairināti kļāvās vēl ciešāk apkārt.
Avoti: 3. sējums