ieklīst
ieklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu; intrans.
1.Klīstot ievirzīties (kur iekšā). Arī iemaldīties (kur iekšā).
PiemēriTūristi ieklīduši dziļi kalnos.
- Tūristi ieklīduši dziļi kalnos.
- Krēslā staršina Druva ar saviem ļaudīm ieklīda biezā eglājā, kur bija apmetušies prettanku artilēristi.
- «Pie manis te viens bija ieklīdis. Par tevi prasīja.»
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriKādreiz ieklīst govis mežā, un tu nekā nevari zināt, uz kuru pusi viņām katrreiz labpatikas nogriezties.
- Kādreiz ieklīst govis mežā, un tu nekā nevari zināt, uz kuru pusi viņām katrreiz labpatikas nogriezties.
- Lāči te [mežā] vairs tagad nedzīvo, bet viens otrs vilks gan ieklīst.
- Gailis, nez no kurienes ieklīdis, nodziedājās..
1.2.pārn. Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu).
PiemēriVakarā, kad Justa istabā pa vaļējo logu atkal ieklīst vijoles skaņas, viņš saģērbjas un uziet pie Krastiņām.
- Vakarā, kad Justa istabā pa vaļējo logu atkal ieklīst vijoles skaņas, viņš saģērbjas un uziet pie Krastiņām.
- Kad spuldzi nodzēsa, istabā ieklīda pelēcīga un vāja rīta gaisma, kura nespēja izveidot pat īstas ēnas.
Avoti: 3. sējums