ieklaudzēties
ieklaudzēties parasti 3. pers., -klaudzas, pag. -klaudzējis; refl.
Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
PiemēriRati ieklaudzējās.
- Rati ieklaudzējās.
- Uz grīdas smagi ieklaudzējās sveša zābaki.
- Laiku pa laikam virtuvē ieklaudzējās soļi, norībēja krēsls..
- ..dzird cirvi ieklaudzamies - plēš skalus..
Avoti: 3. sējums