ieklausīties
ieklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
PiemēriViņa paslienas uz elkoņa, ieklausās, atlaižas atkal. Nav, nav neviena.
1.1.trans.
PiemēriViņa atkal ieklausās, kā tālumā brauc automašīnas. Aiztraucas, dārdoņa nogrimst klusuma jūrā.
2.Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
PiemēriBrigadieri personīgi iedarbināja motorus, uzmanīgi ieklausījās katrā troksnītī.
2.1.Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
PiemēriIeklausīties sarunās.
2.2.pārn. Iejusties un saprast, izprast.
PiemēriNekad viņa nav ieklausījusies Pumpura sāpēs. Jo Rātminderu meitas krūtīs sirds nemaz nav. Akmens tur ir.
Avoti: 3. sējums