iekliegties
iekliegties -kliedzos, -kliedzies, -kliedzas, pag. -kliedzos; refl.
1.Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
PiemēriPēkšņi iekliegties.
- Pēkšņi iekliegties.
- Pārgalvīgi iekliegties.
- Nelabi iekliegties.
- Ieikliegties no prieka.
- Iekliegties aiz bailēm.
- Ieva klusi iekliedzas, bet šai kliedzienā ir bailes. Viņa ātri piegrūž dūri pie mutes, kož, lai apslāpētu kliedzienu.
- Grīslis krita ar galvu lejup un sāpēs nelabi iekliedzās.
- Es nepaspēju ne iekliegties, kad Džimītis jau bija satvēris rāpuli tieši aiz galvas un, nikni purinādams, izstiepa ārā.
2.Skaļā balsī, kliedzot pateikt (atsevišķus vārdus, īsu teikumu).
Piemēri«Mājā iesperts, māja deg,» viņš iekliedzās, tad devās taisni ar vienu lēcienu no [siena] kaudzes nost..
- «Mājā iesperts, māja deg,» viņš iekliedzās, tad devās taisni ar vienu lēcienu no [siena] kaudzes nost..
- «Nav?» šis [Andriksons] iekliedzās. «Mani bērni! Mani bērni!»
- «Elza! Tu mani vairs nemīli!» piepeši visu sapratis, iekliedzās Arturs.
3.parasti 3. pers. Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
PiemēriSvilpoja vālodze, mežā šad tad iekliedzās dzilna..
- Svilpoja vālodze, mežā šad tad iekliedzās dzilna..
- ..samiegojusies bezdelīga nule vēl izlaidās pa lūku un iekliegdamās apmeta līkumu ap Oša kūtiņu.
- Palaikam griezīgi iekliedzās kaijas.
Avoti: 3. sējums