ieklupt
ieklupt -klupu, -klūpi, -klūp, pag. -klupu; intrans.
1.Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriPerjē kungs nesaprata [nesapratnē] apstājās un gribēja apgriezties. Bet tūliņ dabūja spēcīgu grūdienu mugurā, meimurodams ieklupa dobumā pie loga cauruma..
1.1.Strauji, ar sparu (klupšus) ievirzīties (kur iekšā).
Piemēri..veras durvis un ienāk vecais Krastiņš. Īstenībā ieklūp. Aizelsies, izspūrušiem matiem..
1.2.Strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) — par dzīvniekiem.
PiemēriPelēcis, grāvim pārtriekts, tūliņ ieklupa garajā lauka zālē..
1.3.Strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā). Iemesties.
PiemēriIeklupt krēslā.
2.Ieķerties ar roku (kur iekšā). Strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
Piemēri..Veronika izbailēs gandrīz vai sev matos ieklupa.
Stabili vārdu savienojumiIeklupt matos (arī cekulā).
2.1.Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns viņam dzinās pakaļ un, aizgūtnēm sirdīgi riedams, grasījās ieklupt kāju stilbos.
2.2.pārn. Pēkšņi, strauji parādīties (kur) — piemēram, par vēju, uguni.
PiemēriCaurvējš ieklūp durvīs.
Avoti: 3. sējums