iekniebt
iekniebt -kniebju, -knieb, -kniebj, pag. -kniebu.
1.intrans. Kniebjot izraisīt sāpes.
PiemēriIekniebt rokā.
- Iekniebt rokā.
- Sāpīgi iekniebt.
- Piezagās Naužeņu Bertai no muguras puses, ieknieba sānos..
- pārn. Jau pa vārtiņiem aiz drošības sētas izejot, [Kūlām] tā kā ieknieba vien. Vesels bars tālāk stūrī ap ugunskuru, - tie nemaz nezināja, ka kungs ieradies pārlūkot. Kūlām ieknieba vēl sīvāk.
1.1.trans. Kniebjot daļēji atšķelt.
PiemēriIekniebti un divos atkārtojumos parastā kārtā izgriezti briedumzari uz kociņu stumbriņiem.
- Iekniebti un divos atkārtojumos parastā kārtā izgriezti briedumzari uz kociņu stumbriņiem.
1.2.pārn. Pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju).
PiemēriUz ielas sals ieknieba vaigos.
- Uz ielas sals ieknieba vaigos.
- ..pirmais vēja guldziens.. ieknieba līdz kaulam un ar reizi atvēsināja galvu.
2.trans. Iespiest (ko starp ko).
PiemēriViņš atteica: «Es nekādu vainu nevaru iedomāties,» un ieknieba apakšlūpu zobos.
- Viņš atteica: «Es nekādu vainu nevaru iedomāties,» un ieknieba apakšlūpu zobos.
- Kā vienmēr, lūpās iekniebts apkošļāts, melns cigāra gals.
- Bundžiņa man ļoti būtu noderējusi - tajā varētu ielikt vērdiņus, sarkanos un baltos krītus un, iekniebjot zem vāciņa auklu, to varētu nēsāt kabatā kā pulksteni.
Avoti: 3. sējums