iekniebt
iekniebt -kniebju, -knieb, -kniebj, pag. -kniebu.
1.intrans. Kniebjot izraisīt sāpes.
PiemēriIekniebt rokā.
1.1.trans. Kniebjot daļēji atšķelt.
PiemēriIekniebti un divos atkārtojumos parastā kārtā izgriezti briedumzari uz kociņu stumbriņiem.
1.2.pārn. Pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju).
PiemēriUz ielas sals ieknieba vaigos.
2.trans. Iespiest (ko starp ko).
PiemēriViņš atteica: «Es nekādu vainu nevaru iedomāties,» un ieknieba apakšlūpu zobos.
Avoti: 3. sējums