iekulties
iekulties -kuļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.; sar.
1.Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
PiemēriMeklēdams, kā visērtāk nokļūt uz Bregža kalnu, iekūlos plašās pļavās..
1.1.pārn. Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
Piemēri..Kristaps.. sanīdās ar tēvu, aizlaida vējā visus labos padomus, aizgāja dzīvot prom un iekūlās nelaimē.
Avoti: 3. sējums