iekurināt
iekurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurt.
PiemēriPavards iekurināts.
- Pavards iekurināts.
- Iekurināt uguni.
- Agrā rītausmā kalpones iekurinājušas krāsni.., lai cepeši un mērces jau kūpētu uz galdiem.
- ..sētnieki iekurināja centrālapkures katlu, un taisni kā pati dzīvības elpa mīlīgs siltums uz laiku ieplūda dzīvoklī.
- ..Agnese atgriezās mājā un tūlīt iekurināja plīti..
1.1.sar. Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
PiemēriAbi bija iekurinājuši savas pīpes, vilka no tām pašaudzētas tabakas dūmus..
- Abi bija iekurinājuši savas pīpes, vilka no tām pašaudzētas tabakas dūmus..
Avoti: 3. sējums