iekurt
iekurt -kuru, -kur, -kur, pag. -kūru; trans.
1.Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurināt.
PiemēriIekurt pavardu.
- Iekurt pavardu.
- Viņš.. iekūra mazo taupības krāsniņu, jo darbnīcā bija jūtami vēss.
- ..kurinātājs.. pārbaudei iekūra centrālās apkures krāsnis.
- Kača.. iekūra uguni un uzlika katliņā tauku putru brokastīm.
- pārn. Vienalga, lai to [dzintara gabalu] atrod vecs vai jauns, Lai tikai prieks kaut dzirksti acīs iekur..
1.1.pārn. Ierosināt, izraisīt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriViņš [mākslinieks] mācēja audzēkņos iekurt radoša meklētāja garu, prata iešķilt mīlestības dzirksti pret latviešu tautas mākslu.
- Viņš [mākslinieks] mācēja audzēkņos iekurt radoša meklētāja garu, prata iešķilt mīlestības dzirksti pret latviešu tautas mākslu.
- Remdināt smeldzi nav varas pat jokam, Smaidam, ko pūlamies iekurt mēs sejās..
Avoti: 3. sējums