Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ielāps
ielāps -a, v.
1.Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
PiemēriAtiris ielāps.
1.1.Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
PiemēriAr veltņu materiāliem iesegto jumtu remonts jāveic, ievērojot šādus noteikumus:.. katrs ielāps jāpielīmē iepriekšējam, noziežot tā apakšmalu visapkārt ielāpam..
1.2.pārn. Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā). Mazs zemes gabals.
PiemēriTikai pļavās vietvietām noklājušies miglas ielāpi un no zāles ceļas vēss valgums.
Avoti: 3. sējums