ieliktenis
ieliktenis -ņa, v.
ieliktene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; niev.
Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
PiemēriPagaidu valdības ielikteņi velti pūlējās izolēt Ziemeļu frontes armiju un Latviju no revolucionārās Petrogradas.
Avoti: 3. sējums