ielocījums
ielocījums -a, v. 
1.Paveikta darbība, rezultāts → ielocīt1. 
PiemēriAp mātesaugu.. ieliec spēcīgas, viengadīgas, veselas atvases.. Ielocījumu ar koka kāsīti piesprauž grāvīša dibenā un uzber augsni.
- Ap mātesaugu.. ieliec spēcīgas, viengadīgas, veselas atvases.. Ielocījumu ar koka kāsīti piesprauž grāvīša dibenā un uzber augsni. 
2.parasti vsk. Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds. 
PiemēriIelocījuma tehnikā šūta sedziņa.
- Ielocījuma tehnikā šūta sedziņa. 
Avoti: 3. sējums