Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ielocīt
ielocīt -loku, -loki, -loka, pag. -locīju; trans.
1.Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
PiemēriIelocīt papīru.
1.1.Ieveidot ielocījuma līniju.
Piemēri..kājās taisni ielocītas, baltas flaneļa bikses un baltas kurpes.
2.Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
PiemēriIelocītais raksts.. veidojas no pamatdūriena.., mainot dūrienu un atstarpju garumus.
3.Lokot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriViņš ilgi nevarēja ielocīt augumu mazajā mašīnā.
3.1.poēt. Ielikt.
Piemēri..viņš reizē ar maizes kukuli un sviesta cibu ceļa somā ieloka arī Kr. Barona «Dainu» sējumus.
3.2.sar. Ar lielu apetīti apēst.
PiemēriKad tāds lauku vīrs nostrādājies atsēžas.. upītes krastā un ieloka iekšā maizes riku, - tad tur ir labums, tas viņam iet labumā..
4.Ievingrināt.
PiemēriIelocīt kājas.
Stabili vārdu savienojumiIelocīt kaulus.
Avoti: 3. sējums