ielūgums
ielūgums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → ielūgt.
Piemēri«Atnāc pie manis, svinēsim mazu jubileju, būs gandrīz visa mūsu klase.» Tas bija vilinošs ielūgums.
- «Atnāc pie manis, svinēsim mazu jubileju, būs gandrīz visa mūsu klase.» Tas bija vilinošs ielūgums.
- ..pie kora griezās pilsētas sabiedrisko organizāciju pārstāvis ar lūgumu piedalīties I. Franko muzeja jaunās nodaļas atklāšanā... koris ar prieku pieņēma godpilno ielūgumu.
2.Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
PiemēriNo bērza malkas noplēsām tāsis un, uzlīmējot tās uz papes, pagatavojām īpatnējus ielūgumus oktobrēnu sanāksmei.
- No bērza malkas noplēsām tāsis un, uzlīmējot tās uz papes, pagatavojām īpatnējus ielūgumus oktobrēnu sanāksmei.
- «Paklausies,» Zigis paņēma draugu pie rokas. «Grīziņkalna puikas ielūgumus nedrukā un nesūta. Viņi aiziet viens pie otra, dod roku un saka: «Sveiks!»
Avoti: 3. sējums