iemācīt
iemācīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
PiemēriImants lasa... «Kas tev iemācīja?» - «Pats protu,» viņš šķelmīgi pasmaida, it kā lasīt varētu prast arī bez mācīšanās..
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) — par apstākļiem, situāciju u. tml.
PiemēriMātes šaurā rocība viņu kopš bērnības bija iemācījusi taupīt drēbes..
Avoti: 3. sējums