iemīdīt
iemīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīdot iespiest (kur iekšā).
PiemēriTaču viens no žandarmiem satvēra karodziņu, izrāva Džekam no rokām, nosvieda zemē un ar zābakiem iemīdīja dubļos.
Stabili vārdu savienojumiIemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē).
2.Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
Piemēri..sniegs veseliem klēpjiem gāzās,.. nosedza vasarā iebrauktos ceļus un iemīdītās takas.
Avoti: 3. sējums