iemītnieks
iemītnieks -a, v.
iemītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Iedzīvotājs (dzīvoklī, celtnē).
PiemēriLielākajā daļā dzīvokļu bija ievākušies iemītnieki - zivju žāvētavas darbinieki ar savām ģimenēm.
1.1.Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
PiemēriKūts ragainie iemītnieki.
1.2.Tas, kas (kādā vietā, vidē) dzīvo, ir sastopams. Apdzīvotājs.
Piemēri..varbūt zemes dzīlēs zem ziemas sasaluma joslas dzirdama kāda guldzoņa, bet zemes iemītniekiem pieejamā jomā viss kluss.
Avoti: 3. sējums