Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iemītnieks
iemītnieks -a, v.
iemītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Iedzīvotājs (dzīvoklī, celtnē).
PiemēriLielākajā daļā dzīvokļu bija ievākušies iemītnieki - zivju žāvētavas darbinieki ar savām ģimenēm.
  • Lielākajā daļā dzīvokļu bija ievākušies iemītnieki - zivju žāvētavas darbinieki ar savām ģimenēm.
  • Šajā vecajā mājā es esmu vienīgais iemītnieks, jo kaut cik lietojama te ir tikai viena istaba.
  • pārn. Vecpilsētas šaurajā ieliņā.. viņi atrada mitru un tumšu pagrabu... No smirdošās ielas tumšajā pagrabā ienāca arī vēl trešais iemītnieks - bads, kas viņus neatstāja ne soli.
  • pārn. Mehanizācija un automatizācija mūsu uzņēmumos nav viešņa, bet ikdienišķa iemītniece..
1.1.Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
PiemēriKūts ragainie iemītnieki.
  • Kūts ragainie iemītnieki.
  • Liela skudru pūžņa iemītnieces.. katru dienu apēd apmēram kilogramu meža kaitēkļu.
1.2.Tas, kas (kādā vietā, vidē) dzīvo, ir sastopams. Apdzīvotājs.
Piemēri..varbūt zemes dzīlēs zem ziemas sasaluma joslas dzirdama kāda guldzoņa, bet zemes iemītniekiem pieejamā jomā viss kluss.
  • ..varbūt zemes dzīlēs zem ziemas sasaluma joslas dzirdama kāda guldzoņa, bet zemes iemītniekiem pieejamā jomā viss kluss.
  • Mēs apstājamies un labu laiku raugāmies uz to pusi, no kurienes atskanēja ziloņa brēciens, cerībā ieraudzīt paši savām acīm šos lamzīgos mūžameža un savannas iemītniekus..
  • ..liels zilaļģu daudzums ir kaitīgs daudziem ūdens iemītniekiem..
Avoti: 3. sējums