iemanīties
iemanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
PiemēriŠo darbu, tāpat kā jebkuru citu darbu, vienkārši jāiemanās darīt, bet Zirnis laikam domāja, ka cilvēki piedzimst par traļmeistariem un traļa strādniekiem.
- Šo darbu, tāpat kā jebkuru citu darbu, vienkārši jāiemanās darīt, bet Zirnis laikam domāja, ka cilvēki piedzimst par traļmeistariem un traļa strādniekiem.
- Pārdevēja stāstīja, ka tas [fotoaparāts] esot ļoti vienkāršs, gan jau zēns iemanīšoties..
- Francis [krauklēns] arī nelido - viņam nezin kāpēc neaug aste, toties skraidelēt pa zemi viņš iemanījies ļoti veikli.
1.1.Pasākt (ko darīt).
PiemēriVilki bij iemanījušies mājās nākt.
- Vilki bij iemanījušies mājās nākt.
2.reti Veikli iekļūt (kur iekšā).
PiemēriPuika iemanījās pa logu istabā.
- Puika iemanījās pa logu istabā.
Avoti: 3. sējums