Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iemanīties
iemanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
PiemēriŠo darbu, tāpat kā jebkuru citu darbu, vienkārši jāiemanās darīt, bet Zirnis laikam domāja, ka cilvēki piedzimst par traļmeistariem un traļa strādniekiem.
1.1.Pasākt (ko darīt).
PiemēriVilki bij iemanījušies mājās nākt.
2.reti Veikli iekļūt (kur iekšā).
PiemēriPuika iemanījās pa logu istabā.
Avoti: 3. sējums