Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iemeimurot
iemeimurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Meimurojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
PiemēriIemeimurot istabā.
  • Iemeimurot istabā.
  • ..pa durvīm iemeimuroja iereibis vīrs..
  • Viņa stīvi raudzījās vienā punktā.., bet kājas gāja krusteniski. Pēdējā brīdī tuklais, nestabilais ķermenis nezin kāpēc sasvērās sāņus, un bijusī gruntniece iemeimuroja asajā bārbeļu krūmā..
Avoti: 3. sējums