iemigt
iemigt -miegu, -miedz, -mieg, pag. -migu; intrans.
1.Nonākt miega stāvoklī. Aizmigt.
PiemēriIemigt ciešā miegā.
1.1.pārn. Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
PiemēriRīgas ielas pamazām apklusa, un pilsēta iemiga kā cilvēks pēc trauksmainas darba dienas.
1.2.pārn. Apklust, sastingt (par parādībām dabā).
PiemēriMīļā apsniguši zeme. Cik tu tīra kļūsti sniegos. Upes atpūšas zem ledus, Ziemas vējos neiemiegot.
Avoti: 3. sējums