iemigt
iemigt -miegu, -miedz, -mieg, pag. -migu; intrans.
1.Nonākt miega stāvoklī. Aizmigt.
PiemēriIemigt ciešā miegā.
- Iemigt ciešā miegā.
- Laikam taču Agnese bija iemigusi un nogulējusi ilgi, jo, kad viņa uztrūkās no krustmātes asās balss, ārā likās liela diena.
- Cik labi, ka esmu nomodā šai pirms ausmas stundā! Ka neguļu iemigusi savā gultā, bet dzirdu un izjūtu, kā nāk diena..
- Ejot bez ceļa rietošā saulē, āboliņa laukā gandrīz uzminām vakara miegā iemigušam zaķim.
- sal. ..visa pilsēta kā iemigusi. Tikai saule kāpj augstāk, arvien augstāk..
1.1.pārn. Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
PiemēriRīgas ielas pamazām apklusa, un pilsēta iemiga kā cilvēks pēc trauksmainas darba dienas.
- Rīgas ielas pamazām apklusa, un pilsēta iemiga kā cilvēks pēc trauksmainas darba dienas.
1.2.pārn. Apklust, sastingt (par parādībām dabā).
PiemēriMīļā apsniguši zeme. Cik tu tīra kļūsti sniegos. Upes atpūšas zem ledus, Ziemas vējos neiemiegot.
- Mīļā apsniguši zeme. Cik tu tīra kļūsti sniegos. Upes atpūšas zem ledus, Ziemas vējos neiemiegot.
Avoti: 3. sējums