iemirdzēties
iemirdzēties parasti 3. pers., -mirdzas, pag. -mirdzējās; refl.
1.Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi mirdzēt.
Piemēri..zālē nodziest gaisma, iemirdzas prožektori un lēni paveras samta aizkars.
1.1.Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
Piemēri..saules spilgtajā gaismā iemirdzējās un iedzirksteļojās astoņstūrains dimants.
1.2.Mirdzot parādīties (acīs) — par asarām.
Piemēri«Es esmu kā akmens ceļa vidū,» vecajai krustmātei iemirdzējās asaras acīs. «Katrs ritenis mani var valstīt, kā viņam patīk.»
1.3.Iesākt mirdzēt (par acīm). Īsu brīdi mirdzēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) — par mirdzumu, spīdumu.
PiemēriAcis iemirdzas priekā.
1.4.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) — parasti par pozitīvām jūtām.
PiemēriUn mātes acīs iemirdzas cerība, ka vēl izdosies atgriezt pazudušo, nomaldījušos bērnu.
1.5.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
PiemēriLielā vārda mākslinieka Antona Čehova talants iemirdzējās brīdī, kad cariskās Krievijas sabiedriskā dzīve un rakstniecība smaka drūmas reakcijas mijkrēslī.
1.6.pārn. Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
PiemēriIemirdzas prieks.
Avoti: 3. sējums