iemācīt
iemācīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
PiemēriImants lasa... «Kas tev iemācīja?» - «Pats protu,» viņš šķelmīgi pasmaida, it kā lasīt varētu prast arī bez mācīšanās..
- Imants lasa... «Kas tev iemācīja?» - «Pats protu,» viņš šķelmīgi pasmaida, it kā lasīt varētu prast arī bez mācīšanās..
- Iva izjuta saviļņojumu arī tāpēc, ka tūliņ tiksies ar diviem sirmgalvjiem, kas pratuši staigāt pa šo zemi ne vien paši, bet iemācījuši to arī citiem.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) – par apstākļiem, situāciju u. tml.
PiemēriMātes šaurā rocība viņu kopš bērnības bija iemācījusi taupīt drēbes..
- Mātes šaurā rocība viņu kopš bērnības bija iemācījusi taupīt drēbes..
- Divas trimdas viņam bija iemācījušas, ka cilvēka dzimtene ir daudz lielāka nekā tā nelielā zeme pie Daugavas, Ventas un Gaujas.
Avoti: 3. sējums