Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iemēģināt
iemēģināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Sākot lietot, pārbaudīt piemērotību, derīgumu. Izmēģināt.
PiemēriIemēģināt jaunos apavus.
  • Iemēģināt jaunos apavus.
  • ..plecā uzmestu, [puisis] nesa jauno vāczemnieka arklu, kas šodien pirmo reizi iemēģināms.
  • ..Mikiņš iemēģināja pirmo kamanu ceļu svaigajā sniegā.
  • Te atnāk kolhoza spēlmaņi iemēģināt instrumentus, te priecīgu ziņu nosvinēt.
  • Arī šoreiz viņi [pieccīņnieki] pulcējušies šeit, lai vēlreiz iemēģinātu spēkus pirms medaļu dalīšanas tālajā Mehiko.
  • «Esam gan tās [zaļbarības] audzēšanā roku iemēģinājuši.»
Stabili vārdu savienojumiIemēģināt roku. Iemēģināt spēkus.
1.1.Sākot veikt (kādu darbību), pārbaudīt veiksmi.
PiemēriIemēģināt braukšanu.
  • Iemēģināt braukšanu.
  • Rīdzinieku sākuma sastāvs bija tāds pats kā iepriekš. Igauņiem savādāks,.. viņi tūdaļ iemēģināja presingu.
Avoti: 3. sējums