iemīdīt
iemīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīdot iespiest (kur iekšā).
PiemēriTaču viens no žandarmiem satvēra karodziņu, izrāva Džekam no rokām, nosvieda zemē un ar zābakiem iemīdīja dubļos.
- Taču viens no žandarmiem satvēra karodziņu, izrāva Džekam no rokām, nosvieda zemē un ar zābakiem iemīdīja dubļos.
Stabili vārdu savienojumiIemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē).
- Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) idioma — Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
2.Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
Piemēri..sniegs veseliem klēpjiem gāzās,.. nosedza vasarā iebrauktos ceļus un iemīdītās takas.
- ..sniegs veseliem klēpjiem gāzās,.. nosedza vasarā iebrauktos ceļus un iemīdītās takas.
- Sniegā ap to [bērziņu] ir iemīdītas dziļas pēdas..
- Smiltīs un sūnās var novērot iemīdītas bedrītes. Oļājos pēdas grūtāk saskatīt..
Avoti: 3. sējums