Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iepīkt
iepīkt -pīkstu, -pīksti, -pīkst, pag. -pīku; intrans. parasti divd. formā: iepīcis
Mazliet sapīkt.
Piemēri«Par ko tad izmelots?» Vanags atsaucās iepīcis, it kā viņu pašu turētu par meli.
  • «Par ko tad izmelots?» Vanags atsaucās iepīcis, it kā viņu pašu turētu par meli.
  • «Un tomēr es tā gribu suni,» Valda žēlodamās reiz saka Egilam, un viņš to uzlūko kā lielu, iepīkušu bērnu.
Avoti: 3. sējums