ieplakt
ieplakt -ploku, -ploc, -plok; pag. -plaku; intrans.
1.parasti 3. pers. Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
PiemēriTagad zemes garozas virsējās kārtas pamazām ieplok.
- Tagad zemes garozas virsējās kārtas pamazām ieplok.
1.1.Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
Piemēri..plats smaids apstaroja seju, deguntelis ieplaka vēl vairāk.
- ..plats smaids apstaroja seju, deguntelis ieplaka vēl vairāk.
- Viegli iedegusi seja, nedaudz ieplakuši vaigi, enerģisks žoklis.
2.Pieplakt, piekļauties (kur iekšā). Iekļauties (kur iekšā).
Piemēri..viņš cauri nogurumam sajuta, ka lādiņi lido šurp, un, ieplakdams bedres dibenā, norāva meiteni sev blakus.
- ..viņš cauri nogurumam sajuta, ka lādiņi lido šurp, un, ieplakdams bedres dibenā, norāva meiteni sev blakus.
- Ejot pa pļavām, Alitēns izceļ pa ķīvītei, kuras, skumji ievaidēdamās, aizlaižas garām un tad ieplok atkal kaut kur zālē.
- Putniņš mūs ieraudzīja, ieplaka ligzdā, taču nelaidās projām.
- Laiva.. viegli ieplaka ar priekšgalu pašas saceltajā vilnī un slīdēja uz priekšu..
Avoti: 3. sējums