ieplakt
ieplakt -ploku, -ploc, -plok; pag. -plaku; intrans.
1.parasti 3. pers. Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
PiemēriTagad zemes garozas virsējās kārtas pamazām ieplok.
1.1.Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
Piemēri..plats smaids apstaroja seju, deguntelis ieplaka vēl vairāk.
2.Pieplakt, piekļauties (kur iekšā). Iekļauties (kur iekšā).
Piemēri..viņš cauri nogurumam sajuta, ka lādiņi lido šurp, un, ieplakdams bedres dibenā, norāva meiteni sev blakus.
Avoti: 3. sējums